Pantotēnskābe

Pantotēnskābe ir B grupas vitamīns (B5) — ūdenī šķīstošs, siltumsjūtīgs vitamīns. Tā nosaukums cēlies no griekēu vārda pantos — „visur”, jo vitamīns ir atrodams gandrīz visos pārtikas produktos.

Organismā pantotēnskābe darbojas galvenokārt kā koenzīma A (CoA) un acil-nesējproteīna (ACP) sastāvdaļa. Abas vielas ir būtiskas taukskābžu sintēzes ciklam. CoA ir iesaistīts arī daudzos citos vielmaiņas procesos, šūnu augšanā un diferenciācijā.

Biopieejamība: aptuveni 40–60% no pārtikā es ošā daudzuma. Pārpalikums tiek izvadīts ar urīnu. Vitamīns galvenokārt tiek uzglabāts aknās kā daļa no fermenta.

Tā kā pantotēnskābi spēj ražot tikai augi un mikroorganismi, tā regulāri jāuzņem ar pārtiku vai piedevām.

Atrodams gandrīz visas pārtikas produktos.

Ieteicamās dienas devas (DGE/D-A-CH):

• Zīdaiņi (0–4 mēn.): 2 mg
• Zīdaiņi (4–12 mēn.): 3 mg
• Bērni (1–10 g.): 4 mg
• Pieaugušie (no 10 g.) un grūtnieces: 5 mg
• Sievietes, kas baro ar krūti: 7 mg

Piezīme: Šīs ir apslēs, jo precīza ikdienas nepieciexšamība joprojām nav skaidra.

Pret karstumu un ūdeni jutcīgs vitamīns — ieteicams produktus īsi tvaicet, nevis ilgi vārīt. T vaicošanas šķidrumu izmantot.

Deks pantenols (provitamīns) — ād as krēmos un šampūnos palīdz mitrumoināt ādu, nom ierinto sāpīgumu un padarīt matus spīdīgus.

Pantotēnskābe ir atrodama gandrīz visos pārtikas produktos. Top avoti (mg/100g):

• Teļa aknas (ceptas) – 6,9 mg
• Zemesrieksti – 2,9 mg
• Gailenes – 2,5 mg
• Zirņi – 2,0 mg
• Forele / taimiņš – 1,7–1,9 mg
• Arbūzs – 1,6 mg
• Vistas olas – 1,6 mg (olas dzeltenums: 3,7 mg)
• Brokoli – 1,3 mg
• Pilngraudu auzu pārslas – 1,1 mg
• Saldais kartupelis (batāte) – 0,8 mg

Citi labi avoti: sausais raugs, sēnes, omāri, lēcas, diedzētas pupiņas, turku zirņi, kvino ja, ziedkāposti, liellopu fileja.

Svarīgi: Pantotēnskābe ir jutprīga pret karstumu un viegli izskalojama ar ūdeni. Produktus ieteicams īsi tvaicet; tvaicošanas šķidrumu izmantot mērcēm vai zupām.

Tā kā pantotēnskābe ir plaxi sast opama pārtikā, izolēts deficīts ir ļoti rets. Biežāk tas rodas kopsakarā ar vairou citu vitamocīnu deficītu. Paaugstināts risks:

• Alkohol isms – alkohols bojā kuņģa-zarnu gļotādu, pasliktinot vitamocīnu uzsūkšanos
• Ēšanas traucējumi – anoreksija, ļoti vienpusīga diēta
• Stipra badošanās – deficīta simptomi aprakstīti nepietiekami barotiem karagūsteknīiem
• Alkohols + sli kts uzturs – dubults risk u faktors

Nav piemērotu testu, lai noteiktu pantotēnskābes daudzumu organismā. Pat nesabalansēta uztura gadījumā simptomi sākotnēji var neparadīties.

Pantotēnskābes deficīts ir ļoti rets, un tā simptomi biežāk rodas kopā ar citu B vitamīnu trūkumu:

• Dedzinošu pēdu sindroms – nejutīgums un dedzinoqa sajūta pēdās, dažreiz arī rokās
• Nogurums un vājums
• Miega traucējumi
• Muskuļu vājums un muskuļu sāpes
• Ieka isusi āda (dermatīts)
• Kuņģa-zarnu trakta traucējumi (slika dūša, vemšana, vēdera krampji)
• Depresīvs garastāvoklis

Pantotēnskābes pārdozēšana ar parast u uzturu nav iespējama — pārpalikums tiek izvadīts ar urīnu.

Tikai ārkārtīgi lielus daudzumī no uztura bagātinātājiem (vairāk nekā 10 g/dienā) var rastīties viegli kuņģa-zarnu trakta traucējumi (caureja).

BfR (Vācijas Fed erālais riska novērtēšanas institūts) nav noteicis nekādu maksimālo daudzumu uztura bagātinātājos vai stiprinātajos pārtikas produktos — risks tiek vērtēts kā oti zems.