Kofeīns

Kofeīns ir ķīmisks savienojums no ksantīnu (alkaloīdu) grupas – visplatšāk lietotā farmakoloģiski aktīvā viela pasaulē. Tas darbojas, bloķējot adenozīna receptorus smadzenēs. Adenozīns parasti nomāc nervu šūnu aktivitāti (veicina miego bumu). Kofeīns, bloķējot šos receptorus, novērš inhibtu un aktivē nervu šūnas – radot modrības, koncentrācijas un enerģijas sajuūtu.

Pēc iekšķīgas lietošanas kofeīns ussūcas 15–30 minūtu laikā. Vesels pieaugušais izvada pusi kofeīna aptuveni 4 stundu laikā. Grūtniecēm šis process var aizņemt līdz 18 stundām hormonu ietekmes dēļ. Aptuveni 95% kofeīna metabolizējas aknās un izvadās ar urīnu.

Kofeīns ietekmē centrālo un veģetatīvo nervu sistēmu, sirds-asinsvadu sistēmu, elpceļus, nieres (diu rētiska iedarbība), kalcija un kālija metabolismu, kā arī stimulē skeleta muskulatūru.

S varīgi ievērot:

• Kofeīns paaugstina sirdsdarbplību un asinsspiedienu
• Ir diu rētiska iedarbība (palielina urīnizdalatību)
• Stimulē kuņģa sulas ražošanu – var izraisīt kuņģa sāpes jutīgiem cilvēkiem
• Regulāra lietošana var radīt toleranci (iedarbība samazinās) un atkarību
• Grūtniecēm kofeīns lēnāk izvadās (līdz 18 h) – palielinot riskus auglim
• Kofeīns pāriet mātes pienā
• Dzerot kofeīnu vakaros, var pag arināties iem igšanas laiks un saīsināties miega ilgums

Kofeīna un alkohola kombivācijā (virs 0,8 promilēm) kofeīns var maskēt reibuma sajūtu.

Kofeīns dabiski atrodams šādos produktos (aptuvenie daudzumi):

• Filtrētā kafija (200 ml): ~90 mg
• Enerģijas dzēriens (250 ml): ~80 mg
• Espresso (60 ml): ~80 mg
• Melnā tēja (220 ml): ~50 mg
• Kola (330 ml): ~37 mg
• Tumšā šokolāde (50 g): ~25 mg
• Piena šokolāde (50 g): ~10 mg
• Kakao (125 ml): 2–6 mg

Kofeīns atrodams arī zaļā, baltā tējā, matčā un matē tējā. To pievieno enerģijas dzērieniem, kolai, sald umiem un dažām kondītorejas precēm. Uztura bagātinātājos izmanto gan dabisku (guarānas pulveris), gan sintētisku kofeīnu.

Kofeīns nav būtiska uzturviela – klas iska deficīta nav. Tomēr personām, kas regulāri lieto kofeīnu un pēkšņi pārtrauc lietošanu, var rasties atcelšanas simptomi:

• Galvassāpes
• Nogurums, samazināta darbspēja un koncentrācija
• Trauksme, slikta dūša, bezmiegs
• Samazināta motivācija, depresija
• Muskuļu sāpes vai stīvums

Simptomi sākas 12–24 stundas pēc pēdējās devas, kulminē ap 48. stundu un parasti izzdūst nedēļas laikā.

Kofeīnam nav noteiktas ikdienas uztura devas. EFSA noteikušas dr ošas maksimālās robežas:

• Veseli pieaugušie: līdz 400 mg/dienā (~5,7 mg/kg ķermenņa svara)
• Grūjtnieces un barojošās mātes: ne vairāk kā 200 mg/dienā
• Bērni un pusaudži: ne vairāk kā 3 mg/kg ķermenņa svara dienā

Pārsniedzot ieteicamās devas, var rasties:

• Bezmiegs
• Sirds ritma traucējumi un paātrināta sirdsdarbplība
• Iekšējs nemiers, trauksme vai aizkaitlum s
• Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
• Galvassāpes, muskuļu trīce
• Alerģiskas ādas reakcijas (reti)

Pārdozēšanas gadījumā šūnās uzkrātais kalcijs atbrīvojas, izraisot muskuļu kontrakcijas, trīci un vemšanu. Smagas saindēšanās (virs 1000 mg) ir retas, bet var izraisīt bīstamus sirds ritma traucējumus un nestabilu cirku lāciju.