Kālijs

Kālijs (ķīmiskais simbols K) pieder mineral vielu grupā, pieķirot tam makroelementa statusu — organismā tā ir daudz vairāk nekā spurelementu. Pieaugušam cilvēkam organismā ir aptuveni 1,7 g kālija uz 1 kg ķermeņa svara.

Kālijs ir gal venais elektrolīts šūļu iekšpusē (intracellulāri) — 98% no visa organismā esošā kālija atrodas šūļō iekšienē. Kopā ar nātriju tas regulej osmotisko spiedienu šūļnēs, bioelektriskuī aktivitāti un muskuļu, t.sk. sirds, darbību.

Saskaņā ar EFSA apstiprinātajiem veselības apgalvojumiem, kālijs veicina: normāla asinspiediena uzturēšanu, normālu nervu sistēmas darbību un normālu muskuļu funkciju.

Kālijs ir ūdenī šķīstošs — gatavojo t pārtiku, izmantojiet minimumālu ūdeņa daudzumu vai t vaiciet tērēšanas ūdeni z upām un mērcēm, lai saglabātu kāliju.

Kālija un nātrija līdzsvars: PVO iesaka kālija un nātrija attiecību 1:1. Mūsdienu uzturā nātrija (sāls) ir pārāk daudz, bet kālija — par maz. Vairāk augu pārtikas palielinā kālija uzņemšanu un samazina asinspiedienu.

Lakrica: satur glicirīzīnskābi, kas veicina kālija izvadīšanu. Pārmērīga lakricu lietošana var paaugstināt asinspiedienu un radīt kālija trūkumu.

Kālija papildinātāji nepieciešami tikai ārsta uzraudzībā, jo pats organisms kālija līdmeņī asinīs nevar tikt regulēts tik viegli kā nātrijs.

Kālijs atrodas gandrīz visos pārtikas produktos, bet īpaši bagatīgi ar to ir augu izcelsmes pārtika. Svarīgi: kālijs ir ūdenī šķīstošs — ilgstoša vārīšana samazina tā saturu. Vārāmumdenī paturot kāliju, to var izmantot z upām un mērcēm.

Bagātākie kālija avoti (uz 100 g):

• Gailene (kāltēta) — 5370 mg
• Tomātu pasta — 2553 mg
• Tumšā šokolāde — 2014 mg
• Baravika (kāltēta) — 2000 mg
• Aprik ozes (žāvētas) — 1370 mg
• Baltās pupiņas (svaigas) — 1336 mg
• Pistācijas — 1020 mg
• Zirnīši (svaigi) — 940 mg
• Lēcas (svaigas) — 840 mg
• Lazdu rieksti — 745 mg

Uztura kondicionēts kālija deficīts (hipok aliēmija) ir reta parādība, jo kālijs atrodas gandrīz visos pārtikas produktos. Galvenie riska faktori:

• Caureja un vemšana — ievērojams kālija zudums
• Di urētiskie medikamenti — vairāki medikament u veidi veicina kālija izvadīšanu caur nierēm
• Sirds medikamenti — ACE inhibitori, digoksīns un citi
• Alk ohola pārmērīga lietošana
• Sportisti — paaugstināta svīšana var izvadīt līdz 30% kālija
• Vienpusīgs uzturs — par māz augu izcelsmes pārtikas

Vācijas Uztura biedrības (DGE) ieteicamās kālija dienas devas (aptuvenās vērtības):

• Zīdaiņi (0–4 mēn.): 400 mg/dienā
• Zīdaiņi (4–12 mēn.): 600 mg/dienā
• Bērni (1–4 gadi): 1100 mg/dienā
• Bērni (4–7 gadi): 1300 mg/dienā
• Bērni (7–10 gadi): 2000 mg/dienā
• Bērni (10–13 gadi): 2900 mg/dienā
• Pusaudži (13–15 gadi): 3600 mg/dienā
• Pusaudži (15–19 gadi): 4000 mg/dienā
• Pieaugušie (19+ gadi): 4000 mg/dienā
• Grūtnieces: 4000 mg/dienā
• Barojošās mātes: 4400 mg/dienā

Ar normalu nierju funkciju kālija pārdozēšana no uztura nav iespējama — lieko daudzumu nieres izv ada. Risks rodas, ņemot uztura bagātinātājus nepilnīgās nierju darbības gadījumā.

Hiperk aliēmija (pārmērīgi augsts kālijs asinīs) tiek konstatēta, ja līdmenis pārsniedz 4,8 mmol/L. Pie 6 mmol/L nepieciešama medicīniska ārstēšana.

Simptomi: muskuļu vāju ms, paralīze, aizcietējumi; smagā gadījumā — dzīvībai bīstamas sirds ritma traucējumi un plaušu maz spēja.