Biotīns

Biotīns ir B grupas vitamīns (B7), pazīstams arī kā H vitamīns vai Francijā — B8 vitamīns. Tas tika atklāts 1898. gadā, bet tā ķīmiskā struktūra noskaidrota tikai 1940. gadā.

Kā ūdenī šķīstošs vitamīns, biotīns netiek uzglabāts organismā — pārpalikums tiek izvadīts ar urīnu. Tāpēc tā regulāra uzņemšana ar pārtiku ir svarīga.

Biotīna uzsūkšanās no pārtikas ir ap 50%, taču biopieejamība — daudzums, ko organisms faktiski izmanto — ir 100%. Zarnu baktērijas veselīgā mikrobiomā var ražot nelielu biotīna daudzumu, taču tas neaizstāj uztura avotus.

Biotīna galvenā loma ir darboties kā koenzīmam četriem svarīgiem fermentiem (karboksilāzēm), kas kontrolē tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņu. EFSA apstiprina biotīna pozitīvo ietekmi uz ādas un matu veselību.

Daļu biotīna ražo zarnu baktērijas, taču papildus tas regulāri jāuzņem ar pārtiku.

Ieteicamās dienas devas (DGE):

• Zīdaiņi (0–4 mēn.): 4 µg
• Zīdaiņi (4–12 mēn.): 6 µg
• Bērni (1–4 g.): 20 µg
• Bērni (4–10 g.): 25 µg
• Pusaudži (10–15 g.): 35 µg
• Pieaugušie (no 15 g.): 40 µg
• Grūtnieces: 40 µg
• Sievietes, kas baro ar krūti: 45 µg

Uzmanību pie asins analīzēm: Biotīns var izkropļot laboratorijas testa rezultātus, kas izmanto streptavidīna metodi (troponīns, TSH, dzimumhormoni). Ja lieto ≥150 µg biotīna dienā, par to jāinformē ārsts pirms analīzēm.

Mijiedarbība: Liposkābe un pantotēnskābe lieto tos pašus transportētājus — lielās liposkābes devās var samazināties biotīna uzsūkšanās.

Biotīns ir atrodams daudzos pārtikas produktos, taču parasti zemā koncentrācijā. Top avoti (µg/100g):

• Liellopu aknas (vārītas) – 100,6 µg
• Olas dzeltenums – 53 µg
• Valrieksti – 35,5 µg
• Zemesrieksti (grauzdēti) – 35,3 µg
• Auzu pārslas – 20 µg
• Pākšaugi – 19 µg
• Spināti – 16 µg
• Siļķe – 10,1 µg
• Mandeles – 10 µg
• Rīsi (vārīti) – 3,4 µg

Citi labi avoti: cūku aknas, pilnpiens, kviešu dīgļi, lazdu rieksti, pistācijas, sēnes (porcini, gailenes), banāni, sojas pupiņas.

Svarīgi: Biotīns ir samērā izturīgs pret siltumu — zudumi gatavošanas laikā parasti ir mazāki par 20%. Tomēr ilgstošas karsēšanas gadījumā zudumi palielinās. Jēli olu baltumi satur avidīnu, kas saistās ar biotīnu un kavē tā uzsūkšanos — karsēšana to neitralizē.

Biotīna deficīts sabalansēta uztura gadījumā ir rets. Paaugstināts risks ir šādām grupām:

• Alkohola pārmērīga lietošana – traucē biotīna metabolismu
• Dialīzes pacienti – paaugstināti vitamīna zudumi
• Pretepilepsijas zāļu lietošana – īpaši primidonas un karbamazepīna aktīvās vielas
• Hroniski zarnu iekaisumi – čūlainais kolīts, Krona slimība, celiakija pasliktina biotīna uzsūkšanos
• Liels jēlu olu baltumu patēriņš – avidīns bloķē biotīna uzsūkšanos (5–10 olu baltumi dienā)
• Iedzimts biotinidāzes deficīts – skar 1 no 80 000 jaundzimušajiem; ārstē ar lielām biotīna devām (5–20 mg/dienā) uz mūžu

Biotīna deficīts var izpausties ar dažādiem simptomiem atkarībā no smaguma pakāpes.

Smagā deficīta pazīmes:

• Ādas izsitumi ap acīm, degunu, muti un dzimumorgānu rajonā
• Matu izkrišana (alopēcija)
• Acs iekaisums (konjunktivīts)
• Taukainā aknu slimība
• Zems asinsspiediens (hipotensija)
• Attīstības traucējumi bērniem

Viegla deficīta pazīmes (neiroloģiskas):

• Depresija un nomākts garastāvoklis
• Kustību koordinācijas traucējumi (ataksija)
• Letarģija un halucinācijas
• Nejutīgums vai tirpšana ekstremitātēs

Biotīna pārdozēšana ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem nav novērota — kā ūdenī šķīstošs vitamīns, pārpalikums tiek izvadīts ar urīnu.

Pat farmakoloģiskas devas 20 mg/dienā (biotinidāzes deficīta ārstēšanai) nav izraisījušas nevēlamas blaknes.

NOAEL (līmenis bez nosakāmām negatīvām sekām): 2500 µg (2,5 mg) dienā.

Bez pierādīta deficīta lielas biotīna devas nedod papildu ieguvumu veselībai — ieteicams sasniegt vajadzīgo daudzumu ar uzturu.