Agrāk trauksme tika uzskatīta par iedzimtu emocionāli trauslu stāvokli vai tādu stāvokli, ko izraisījušas sarežģītas dzīves pieredzes Tomēr mūsdienās, kad esam izpratuši trauksmes medicīniskos cēloņus, zinām, ka tās pamatā ir fiziskais un ķīmiskais disbalanss. To mūsu organismā var izraisīt gan traumatiski notikumi, raizes un satraukums, gan uzturvielu trūkums, bet visbiežāk - abu šo faktoru summa. 

Šis raksts palīdzēs apbruņoties ar informāciju gan par vienkāršu uzturvielu deficītu, gan nelīdzsvarotu vielmaiņu. Tas palīdzēs veidot laimīgāku, mierīgāku un veselīgāku dzīvi kā pieaugušajiem, tā bērniem, sniedzot praktiskas zināšanas par to, kā veidot stresa un trauksmes noturību ilgtermiņā. 

Laimīgs vēders ir laimīgs prāts

Cilvēki, kas regulāri ir skumji, dusmīgi vai noraizēušies, nereti ir arī izvēlīgi ēdāji. Ir zinātniski pierādīts, ka neveselīga, vienveidīga diēta negatīvi ietekmē mūsu garīgo veselību. Protams, dažkārt arī cilvēki, kas ievēro lielisku diētu, saskaras ar periodiskiem garīgās veselības traucējumiem. Dažkārt tas joprojām var būt saistīts ar nepietiekamu uzturu specifisku vielmaiņas vajadzību vai traucētas gremošanas dēļ. 

Lai mēs ikdienā tiktu galā ar stresu un trauksmi, mums nepieciešams uzņemt barības vielas pareizās devās un kombinācijās. Pastāvīgas raizes un nemiers tērē mūsu uzturvielu rezerves, tāpēc ir ļoti būtiski izvēlēties pareizo diētu un/vai uztura bagātinātājus. 
Zinātne un medicīna tikai relatīvi nesen sākusi izprast un atzīt mūsu individuālā zarnu mikrobioma nozīmi un tā saikni ar mūsu uzvedību un smadzeņu darbību. Svarīgs solis trauksmes mazināšanā (it īpaši tad, ja ikdienā tiek lietoti medikamendi un novērotas gremošanas problēmas) ir probiotiku lietošana. 
Protams, nepietiks vien ar probiotiku kapsulām pēc katras neveselīgas maltītas. Lai nodrošinātu mūsu fizisko un mentālo veselību, ir nepieciešams veselīgs, regulārs un sabalansēts uzturs no svaigām izejvielām. Mazāk rafinēta cukura un pārstrādātu produktu!

Vai uzņemam pietiekami daudz magnija?

Gadsimtiem ilgi magnijs izmantots, lai mazinātu dažādu slimību simptomus, tostarp garastāvokļa svārstības un galvassāpes.

Magnijs ir ļoti svarīgs centrālās nervu sistēmas un mūsu mitohondriju (katras ķermeņa šūnas spēkstacijas) darbībai.

Gan īsi, gan ilgstoši stresa periodi tukšo mūsu magnija rezerves. Magnija trūkums rada papildus trauksmi, trauksme - veicina stresu, un tā attopamies apburtajā lokā ar “tukšu bāku”. 
Vēsturiski mēs vienmēr uzturā esam lietojuši pārtiku ar pēc iespējas augstāko dabiskā magnija līmeni, taču mūsdienu pārtikas audzēšanas, uzglabāšanas un ražošanas metodes ievērojami samazinājušas magnija daudzumu, kas atrodams pārtikas produktos. Iespējams, tieši tādēļ palielinājies arī to cilvēku skaits, kas cieš no traukmes un depresivitātes. 
Dabīgie magnija avoti ir rieksi, sēklas, taukainās zivis, lapu zaļumi, banāni, zemenes, griķi, kakao (bez saldinātājiem), melase un dabīgie jogurti. Uztura bagātinātāji ar magniju ir lielisks veids kā nodrošināt nepieciešamo magnija devu ikdienā, ja zināms, ka diētā neiekļaujam pietiekami daudz magnija saturošu produktu.

Augsts kortizola līmenis

Organisms jebkuru augsta stresa situāciju uzskata par draudiem mūsu veselībai. Kad ķermenis pāriet “cīņas vai bēgšanas režīmā, paaugstinās mūsu sirdsdarbība, varam izjust apgrūtinātu elpošanu, svīšanu vai roku trīcēšanu. To izraisa adrenalīna un citu stresa hormonu pieplūdums, kas sagatavo mūsu ķermeni bēgšanai no briesmām. 

Kortizols ir viela, ko ražo virsnieru dziedzeri, un tā nekavējoties dod mūsu organismam enerģiju, lai vajadzības gadījumā bēgtu, ko kājas nes. Īstermiņā tas nodrošina mūsu spēju mobilizēties stresa apstākļos, taču, ja korzitola līmenis ilgstoši saglabājas augsts, mēs esam pastāvīga stresa stāvoklī. Ilgstošs un pastāvīgs stress novājina mūsu imūno sistēmu un var radīt dažādas nopietnas veselības problēmas. Kortizols traucē arī mūsu laimes hormona - serotonīna ražošanai. 
Ikdienā un it īpaši stresa apstākļos jācenšas rūpēties, lai maltītes nesatur tikai ogļhidrātus, bet arī olbaltumvielas un veselīgos taukus. Pārliecinieties vai katrā ēdienreizē ir arī pilnvērtīgs šķiedrvielu, augļu un dārzeņu avots. Regulāras kustības un vingrinājumi lieliski samazina kortizola līmeni, tādējādi mazinot arī stresa un trauksmes simptomus. 

B vitamīnu un dzelzs deficīts

Arī B vitamīni un dzelzs spēlē nozīmīgu lomu mūsu mentālajā un fiziskajā veselībā it īpaši jaunā vecumā. Daudziem bērniem var būt trauēts metilēšanas process, kas nozīmē, ka organisms nevar sadalīt B vitamīnus tam izmantojamā formā. Lietojot uztura bagātinātājus, šādā gadījumā nepieciešamas īpašas metilformas. 

Pierādīts, ka zems B12, B6 un folāta vitamīna līmenis saistīts ar dažām neiroloģiskām slimībām un psihiskiem traucējumiem.

Deficīta gadījumā tiek kavēta tādu neirotransmiteru kā serotonīna, dopamīna, noradrenalīna un adrenalīna ražošana, kas kas sekmē smadzeņu spēju radīt līdzsvarotu, stabilu garastāvokli, labsajūtu un spēju justies laimīgiem.

B grupas vitamīnus uzturā uzņemam ar sarkano gaļu, olām, veseliem graudiem un zaļajiem lapu dārzeņiem. Uztura bagātinātāju nepieciešamību var izvērtēt pēc ārsta konsultācijas, nododot asins un urīna analīzes,

Vairāk Omega-3?

Omega-3 neaizstājamo taukskābju ietekme uz garastāvokli un smadzeņu darbību ir pētīta vairāk kā jebkuras citas uzturvielas ietekme uz mūsu organismu. Taukainas zivis ir labākais veids, kā uzturā iekļaut pietiekami daudz Omega-3. Tas palīdzēs gan “pabarot smadzenes” gan mazināt trauksmi un depresicitāti. 

Omega 3 deficīta pazīmes var būt pasliktināts ādas stāvoklis - sausa sejas āda un mati.

Tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret zivīm tiešā un pārsnestā nozīmē, Omega-3 avoti var būt valrieksti, linu un čia sēklas, mājas olas un piens.

Zems D vitamīna līmenis

Tā ikdienā pavadām daudz laika pie telpās, pie ekrāna un dzīvojam uz ziemeļiem no ekvatora, kur pietiekami daudz D vitamīna ar saules gaismu uzņemt nav iespējams,  D vitamīna uzņemšanai papildus uzturam ir ļoti nozīmīga loma. 
Mencu aknas ir labākā dabiskā D vitamīna forma, bet tā kā šo pārtikas produktu uzturā iekļaujam ļoti reti, gatavojot maltītes, varam tām pievienot rozmarīnu un salviju. Tie palīdzēs absorbēt D vitamīnu saturošos uztura bagātinātājus organizmā. 

Ak, nē - iekaisums!

Zinātniskie pētījumi liecina, ka hroniski iekaisīgi procesi mūsu ķermenī veicina trauksmi un depresiju. Iekaisumu izraisa organisma dabiskais aizsardzības mehānisms, tomēr iekaisums ir arī dažādu slimību tiešs rezultāts. Kad mūsu organismā ilgstoši mitinās iekaisums, ķermenis to sāk uztvert kā pašsaprotamu. Iekaisuma citokīni ceļo pa ķermeni, izraisot oksidatīvo stresu. 

Piemēram, iekaisums smadzenēs rada trauksmi izraisošas ķīmiskas vielas, piemēram, hinolinātu. Tas rada tādus simptomus kā letarģiju, miega traucējumus, samazinātu sociālo aktivitāti, mobilitāti un libido, apgrūtina spēju mācīties un pat anoreksiju. Pētnieki ir atklājuši, ka pacienti ar augstāku iekaisuma marķieri analīzēs labāk reaģē tieši uz iekaisuma procesa ārstēšanu, ne antidepresantiem.

Iekaisumu var mazināt, veicot regulāras fiziskās aktivitātes (īpaši noderīgs ir intervāla treniņš), atslābinoties un meditējot un, protams - veselīgi ēdot. Iekausumu apslāpēt palīdzēs diēta, kas nesatur rafinētu cukuru, graudus un ogļhidrātus un konservantus un kurā ir daudz dabisko tauku. Pretiekaisuma efekts piemīt arī dzeltenajai Indijas garšvielai kurkumam, tāpēc to regulāri ieteicams izmantot ēdiena gatavošanā.