Cilvēka organisms sastāv no simtiem triljonu šūnu. Lai šūna izdzīvotu un veiktu savas funkcijas, tai nepieciešamas “izejvielas”. Tās ir aptuveni deviņdesmit uzturvielas (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, vitamīni, minerālvielas, mikroelementi), ko cilvēks uzņem ar uzturu vai saražo pats savā zarnu traktā no citām ar uzturu uzņemtajām uzturvielām. Lasi tālāk...

Omega-3 taukskābe alfa-linolēnskābe (ALS)  un omega-6 taukskābe linolēnskābe (LS) - ir esenciālas, jo cilvēka organismā nesintezējas. 

Akmens laikmeta cilvēku uzturā omega-6 un omega-3 attiecība bija 1:1, bet mūsdienās, sakarā ar paaugstināto gaļas un LS saturošo augu eļļu un vienlaikus samazināto zivju patēriņu, šī attiecība ir 10:1 vai pat vēl izteiktāka. Lasi tālāk... 

Dzelzs ir ceturtais visbiežāk sastopamais elements uz Zemes, un bez tā nevar iztikt neviena dzīva šūna. Cilvēka organismā dzelzs ( ķīmiskais simbols Fe, latīniski ferrum) galvenokārt (99%) atrodas saistītā veidā ar proteīnu feritīnu vai hemosiderīnu – hemoglobīnā (60%), mioglobīnā (5%), dažādos enzīmos (pārsvarā enzīmos, kas nodrošina oksidēšanās/reducēšanās reakcijas) vai depo orgānos – aknās, liesā, kaulu smadzenēs, cirkulējošos makrofāgos. Lasi tālāk... 

B grupas vitamīni labvēlīgi ietekmē mūsu organismu visdažādākajos aspektos. Aplūkosim B grupas vitamīnus, to labvēlīgos efektus un avotus, kur varam to iegūt. Lasi tālāk...

✔ Ortomolekulārās uzturvielu kombinācijas ORTHOMOL ir zinātniski pamatotas un ortomolekulārajā medicīnā balstītas mikrouzturvielu kombinācijas slimību profilaksei un veselības uzlabošanai. Lasīt tālāk...

Asinis cilvēkam ir tas pats kas dzīvības sula kokam, – lai tās dienu un nakti nokļūtu līdz katram pat vismazākajam asinsvadiņam, sirds mūsu dzīves laikā sitas aptuveni 2,5 miljardus reižu. Asins vienmērīgā plūsma, ko sirds nodrošina, nes sev līdzi skābekli, hormonus, mums nepieciešamos savienojumus un virkni būtisku šūnu. Tā arī izvada vielmaiņas atkritumus. Ņemot vērā sirds nebeidzamo slodzi, šķiet gluži vai neticami, ka tā spēj darbojas tik labi un tik ilgi, līdz kamēr apstājas. Tiesa, ar vienu piebildi – ja mēs paši savu sirsniņu nenobeidzam ar nepareizu uzturu, fiziskās aktivitātes trūkumu un smēķēšanu. Lasīt tālāk... 

Lai gan risks saslimt ar kādu no acs slimībām zināmā mērā ir atkarīgs no tā, cik labi vai slikti gēni šajā ziņā ir pārmantoti, tomēr arī mēs paši varam rīkoties, lai acīm labu veselību saglabātu iespējami ilgāk. Būsim ļoti daudz izdarījuši jau ar to vien, ka piedāvāsim mūsu acīm tādu spa ēdienkarti, kurā tās bez grūtībām var iegūt visas tai nepieciešamās uzturvielas. Lasīt tālāk...

Mūsu ķermenis ir radīts kustībai, – ne velti vislabāk jūtamies tad, kad esam izkustējušies. Viens rīta agrumā izskrien krosiņu, cits vingro, vēl kāds seko zelta likumam – 11 000 soļu katru dienu, vēl kāds ar lielāko prieku rosās dārzā... Katram sava fiziskā aktivitāte un labsajūta, ko tā sniedz. Tomēr pats svarīgākais priekšnoteikums tam, lai mēs varētu būt kustīgi un dzīvespriecīgi, ir veselas locītavas. Lasi tālāk...

Šis raksts palīdzēs apbruņoties ar informāciju gan par vienkāršu uzturvielu deficītu, gan nelīdzsvarotu vielmaiņu. Tas palīdzēs veidot laimīgāku, mierīgāku un veselīgāku dzīvi kā pieaugušajiem, tā bērniem, sniedzot praktiskas zināšanas par to, kā veidot stresa un trauksmes noturību ilgtermiņā. Lasīt tālāk...

Smadzenes ir vismazāk izpētītais, bet visapbrīnojamākais cilvēka ķermeņa orgāns. Tās “sarunājas” ar visiem vitiem mūsu orgāniem, audiem un šūnām, tomēr visaizraujošākā “diskusija” notiek starp smadzenēm un gremošanas traktu. Šī savstarpējā saziņa notiek 24 stundas diennaktī 7 stundas nedēļā, un tā ir būtiskākās “attiecības”, lai nodrošinātu mūsu vispārējo veselību. Lasīt tālāk...

Baktērijas! Dzirdot šo vārdu daudziem, pirmās asociācijas ne pavisam nav labas. Tici vai nē, daudzus nereti pārsteidz tas, ka noteiktas baktērijas mūsu veselībai nāk par labu un ir pat vitāli nepieciešamas. Vai zini, ka baktērijas piedalās tādos mūsu izdzīvošanai svarīgos procesos kā gremošana, uzturvielu absorbēšana, pareizu imunuloģisko procesu nodrošināšana. Kuras īsti ir mūsu organismam nepieciešamās baktērijas? Kas ir bieži daudzinātās probiotikas un prebiotikas? Un kas jāņem vērā pirms dodamies uz aptieku tās iegādāties? Lasīt tālāk...

Mūsdienu steidzīgajā ritmā ikvienam dažkārt aizmirstas par pilnvērtīgām maltītēm. Un kuram gan ir laiks, izsekot līdzi, kādas uzturvielas un vitamīni uzņemti ar katru no tām? Lai gan pret ēdienu dažkārt izturamies pavirši, uzturvielu trūkums ietekmē visu mūsu dzīvi. Tie ne tikai izraisa fiziskās veselības pasliktināšanos, bet arī ietekmē mūsu spējas veidot attiecības un veikt darba pienākumus. 

Kā atpazīt, kad uzturvielu “baterijas” ir krietni patukšojušās? Lasīt tālāk...

Vai tiešām mūsu slinkums barojas no baktērijām? Jebšu liek mūs mierā tikai tad, kad ir labi paēdis? Pētījumi ar liecina, ka mūsu zarnu mikroflora būtiski ietekmē to, cik labi spējam sevi motivēt. It īpaši - kustēties un sportot.

Apgalvojums, ka labās baktērijas rada mūsos vēlmi vingrot, it nemaz nav pārspīlēts. Lasīt tālāk...

Smadzenes ir mūsu ķermeņa vadības centrs, kas atbildīgs par to, lai mūsu sirds pukstētu, plaušas elpotu, lai mēs kustētos, justu un domātu. Lai uzturētu smadzenes labākajā iespējamajā darba kārtībā, nepieciešams apgādāt tās ar uzturvielām. Pārtika, ko ēdam, palīdz uzturēt vai kavēt mūsu smadzeņu funkcijas, piemēram, atmiņu vai koncentrēšanos.

Kā veidot savu ikdienas ēdienkarti tā, lai smadzenes vienmēr būtu “paēdušas”? Kādas uzturvielas tām ir vissvarīgākās? Lasi tālāk...

Nepārtrauktu “degvielas” piegādi savam organismam mēs nodrošinām ar uzturu. Ar ēdienu un dzērieniem uzņemtie vitamīni minerālvielas, tauki, cukuri un ogļhidrāti nodrošina visus mūsu izdzīvošanai nepieciešamos procesus. Ja ikdienā esam pakļauti trauksmei un stresam, nereti nokļūstam apburtajā lokā. Cenšoties apsteigt stresu, mēs izlaižam ēdienreizes vai grēkojam ar neveselīgu pārtiku. Kad mūsu organismam trūkst tam vajadzīgo uzturvielu, tas cieš no oksidatīvā stresa. Oksidatīvais stress vairo emocionālo trauksmi, un riņķis sākas no gala… Kā vitamīni var palīdzēt? Lasīt tālāk...