lv | ru

Saldumu lietošana un depresija

Pasaulē veikti daudzi pētījumi, kas apliecina, ka gan saldumu, gan mākslīgo saldinātāju lietošana izraisa garastāvokļa traucējumus un pat klīniski apstiprinātu depresiju. 

Piemēram: 

  • Vīriešiem, kas ikdienā lieto vairāk kā 67g cukura, ir par 23% lielāks depresijas risks nekā tiem, kas lieto mazāk kā 40g cukura.
  • 2011.g. Spānijā publicētā pētījumā depresijas cēloņi tika saistīti ar konditorejas izstrādājumu patēriņu.
  • Atrasta cieša saikne starp cukurotu ēdienu/dzērienu lietošanu un depresiju sievietēm menopauzes periodā.

Pārmērīga cukura lietošana paaugstina depresijas riskus, jo:

  • Veicina insulīna rezistenci, bet tā pasliktina garīgo veselību;
  • Ietekmē dopamīna vielmaiņu, bet tas ir neiromediators, kas palīdz kontrolēt gandarījuma/apbalvojuma un baudas centrus;
  • Bojā mitohondrijus funkciju, tātad enerģijas ražošanu organismā; 
  • Veicina hronisku iekaisumu, bet tam ir pierādīta sakarība ar depresiju

Ko darīt?

  • Ierobežot bezvadu tehnoloģiju iedarbību (pārmērīgs elektromagnētiskais lauks paaugstina depresijas un pašnāvību risku)
  • Regulāri sportot (fiziska slodze paaugstina serotonīna, dopamīna un adrenalīna līmeni, kas palīdz mazināt stresa sekas)
  • Vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, dabā: pastaiga, dārza darbi, vingrošana u.c. (mazina stresu, uzlabo garastāvokli, samazina depresijas risku)
  • Parūpēties par pietiekamu miega ilgumu
  • Optimizēt zarnu veselību – vairāk svaigu dārzeņu un raudzētu/fermentētu  produktu (kuņģa-zarnu trakta iekaisumam var būt kritiska loma depresijas attīstībā)
  • Nodrošināt pietiekamu D vitamīna līmeni organismā- starp 40 un 60 ng/ml ( 20ng/ml un zemāk rada par 85% lielāku depresiju risku)
  • Omega-3- iespējams, vissvarīgākā uzturviela optimālai smadzeņu darbībai un depresijas novēršanai
  • Sekot holesterīna līmenim. Zems holesterīna līmenis saistīts ar pašnāvības riskiem un agresiju pret līdzcilvēkiem
  • Uzņemt B grupas vitamīnus. Folskābes nepietiekamība rada par 300% lielāku depresijas riska iespējamību. B grupas vitamīnu trūkums spēj izraisīt neiropsihisko traucējumu simptomus. Īpaši B12 deficīts veicina depresiju un tas ietekmē 25% cilvēku.

Atsauces apskatiet šeit.