lv | ru

Gadi, skaistie gadi!

Sievietes veselība

Šajā fiziskajā jeb materiālajā veselības aspektā veselību var aplūkot kā visu organisma bioķīmisko reakciju līdzsvaru. Organisms kā vienota sistēma, kā rūpnīca nepārtraukti ražo savas dzīvības uzturēšanai nepieciešamos elementus - olbaltumvielas, enerģiju, šūnas, audus, orgānus. Kā ikvienā ražošanas procesā nepieciešamas izejvielas, tā arī organisma bioķīmiskajos procesos - viss, ko mēs ikdienā apēdam, ieelpojam vai uzklājam uz ādas, kalpo par izejvielām, lai radītu visu nepieciešamo, tostarp “skaistumu”, kas atspoguļojas ne tikai sejā, bet arī ķermeņa aprisēs, domāšanas vieglumā, atmiņas asumā. 

Tātad, ja šūna saņem visas savam darbam nepieciešamās uzturvielas, tā ir vesela un veic savas funkcijas, bet, ja šūnai trūkst kāda no nepieciešamajām izejvielām, tā nespēj veikt savu darbu un mainās bioķīmiskie procesi šūnā.

Ja uzturvielu nepietiekamība ietekmē daudzu šūnu funkcijas, rodas dažādi bioķīmiski blakusprodukti un kādā brīdī vesels orgāns  vairs nespēj veikt sev paredzētās funkcijas, bet visas organisma sistēmas ir cieši saistīts savā starpā. Agrāk saistībā ar sieviešu veselību ārsti vairāk runāja par tā saukto smadzeņu-olnīcu asi (respektīvi, smadzenēs tiek izstrādāti hormoni, kas tālāk nosaka citu dziedzeru, tostarp olnīcu aktivitāti), tad tagad izpratne jāpaplašina.

Zarnu veselība un tas, ko ēdām, kā  pārstrādājam uzņemto, tālāk ietekmē smadzeņu aktivitāti, kas, savukārt, tālāk iespaido olnīcu aktivitāti.

 

Tā sauktais “klusais iekaisums” un ikdienas stress ietekmē virsnieru funkciju, kas tiešā vai pastarpinātā veidā atkal sūta atbilstošus signālus uz dzimumšūnām. Izrādās, pat insulīns, aizkuņģa dziedzera hormons, tieši ietekmē olnīcu darbību. 

 

Ap 40 gadu vecumu sievišķo hormonu līmenis organismā pakāpeniski samazinās. Lielai daļai sieviešu hormonu līmeņa mazināšanās neizraisa subjektīvus traucējumus. Jādomā, ka tas saistīts ar kopējo organisma psihisko un fizisko veselību, tostarp pietiekamu šūnu nodrošinājumu ar tām nepieciešamajām uzturvielām. 10-15% sieviešu menopauzes simptomi ir smagi. 

 

Biežākie simptomi var būt:

  • karstuma viļņi, svīšana, īpaši svīšana naktī, miega traucējumi, pastiprināts nogurums; 

  • garastāvokļa svārstības, pastiprināta emocionalitāte, īpaši dusmīgums, dusmu slāpēšana, neapmierinātība ar apkārtējiem (sieviete netiek galā ar savām emocijām)

  • vielmaiņas traucējumi (ķermeņa masas palielināšanās). 

Lai atjaunotu hormonālo līdzsvaru, savlaicīgs atbalsts organismam ir ļoti svarīgs. 

Tam noder tā sauktie fitoestrogēni - augu valsts sastāvdaļas, kurām ir ķīmiskās struktūras līdzība ar estrogēniem un tādēļ fitoestrogēni saistās ar estrogēnu receptoriem šūnās un tā spēj veikt savu darbu.

 

Pazīstamākie fitoestrogēni ir sojas izoflavoni un linsēklu lignāni. Ļoti daudzos pētījumos pierādīts, ka sojas aktīvās vielas, tāpat kā linsēklu lignāni jau 12 nedēļu laikā mazina karstuma viļņus, neizraisot dzemdes gļotādu slāņa (endometrija) sabiezēšanos. Sojas ekstraktam ir labvēlīga ietekme arī uz kognitīvajām funkcijām (uztveres asumu, atmiņu, domāšanu). Pētījumos ir pierādīta gan  operatīvās, gan ilgstošās atmiņas uzlabošanās, gan tā saucamā psihiskā fleksibilitāte - spēja operatīvāk pielāgoties mainīgajai ārējai videi. Lietojot sojas produktus (tofu sieru, sojas pienu), kognitīvās spējas uzlabojās gan sievietēm, gan vīriešiem. Lai gan vairākos medicīniskos rakstos sojas produktu nozīme rietumnu sieviešu uzturā ir noniecināta, tomēr, tikai attiecībā uz krūts vēžu risku samazināšanos nav pierādīta sojas produktu nozīme. Pētījumā ar linsēklu lignāniem tika novērota sakarība - jo lielāks sievietes vecums, jo izteiktāka pozitīva ietekme uz emocionālo labsajūtu. 

 

Sojas izoflavoni

Sojas izoflavoniem ir labvēlīga ietekme uz kaulu minerālu blīvumu un minerālu saturu mugurkaula skriemeļos, un kardiovaskulārajiem riska faktoriem (kopējo holesterīnu un labo holesterīnu). Izrādās, ka hormonu aiztājterapijas (HAT) un sojas izoflavonoīda genisteīna labvēlīgā ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu un kaulu minerālu blīvumu gūžas kaula kakliņā un muguras skriemeļos ir līdzīga. 

Interesanti, ka estrogēnu receptori sastopami gandrīz visās organisma šūnās! Tāpēc simptomi hormonu līdzsvara traucējumu gadījumā ir tiks daudzveidīgi. 

 

Tā kā organismā visas bioķīmiskās norises ir savstarpēji saistītas, līdzīga kā pulksteņa zobratu mehānismā, bieži vien ar kāda viena atsevišķa elementa (piemēram, tikai sojas produktu) lietošanu var būt nepietiekami, lai nodrošinātu līdzsvarotas organisma reakcijas. Tādēļ, ikdienas uzturu papildinot ar fitoestrogēniem, ieteicams padomāt arī par citu uzturvielu pietiekamību.

Zaļie salāti veselībai

Visvairāk vērtīgo uzturvielu cilvēks zaudē stresa apstākļos vai slimību gadījumos (īpaši vitamīnus C un E, B grupu, magniju, cinku un selēnu), un tie ir elementi, kas nepieciešami organisma šūnām ikdienas pietiekamā daudzumā. Tāpat jāatceras, ka pēc 40 gadu vecuma vielmaiņa pavājinās un daudzas uzturvielas organisms pats vairs nespēj sintezēt tik raiti, kā 20 gadu vecumā. Piemēram, koenzīmu Q10.  Tas ir nozīmīgs ne tikai kā antioksidants, bet, tāpat kā omega taukskābes, ir būtiska veselīgu šūnu membrānu sastāvdaļa. Pierādīts, ka fitoestrogēni kopā ar pilnvērtīgu uzturvielu kompleksiem var palīdzēt atvieglot sievietes pašsajūtu menopauzes periodā.

 

Novērojumā, kurā tika iesaistītās vairāk nekā 620 sievietes menopauzes periodā, sākotnēji 86% sieviešu atzīmēja, ka ar menopauzi saistītie simptomi būtiski vai ļoti smagi ietekmēja dzīves kvalitāti (karstuma viļņi, svīšana, emocionālās, seksuālās un ar urināciju saistītās problēmas). Uzsākot pilnvērtīgu ortomolekulāru uzturvielu kompleksu lietošanu, simptomi pakāpeniski samazinājās, un pēc 4 mēnešiem jau 81% sieviešu teica, ka sūdzību praktiski nav vai tās ir maznozīmīgas. 

Domājot par savu veselību pēc 40-50 gadu vecuma, jāatceras, ka problēma nav tikai samazinātā estrogēnu līmeņa izraisītie simptomi. Dabiski gausāki kļūst daudzi organisma bioķīmiskie procesi.

 

Piemēram, koenzīma Q10, kas ir viens no spēcīgākajiem šūnu antioksidatīvajiem elementiem, bet-galvenais- viena no izejvielām šūnas enerģijas ražošanai, ražošana pavājinās pēc 40 gadu vecuma. Q10 koncentrācija sirdī  40 gadu vecumā ir par 30% mazāka nekā 20 gadu vecumā, bet 80  gados vairs tikai 40% no Q10 līmeņa 20 gadu vecumā. Q10 sintēzei organismā nepieciešami B grupas vitamīni, vitamīns C un daudzas minerālvielas. Parasti Q10 ražošanai nepieciešamās izejvielas un mikrouzturvielas  uzņemam ar augu valsts uzturu. 

Pieaugot vecumam, vājinās imūnās sistēmas spējas un paaugstinās audzēju risks, tādēļ pēc 40 gadu vecumam sabalansētai, mikroelementiem un vitamīniem pilnvērtīgai diētai (vairāk veģetārai) ir milzīga nozīme. Interesanti, ka  tikai 1 ābols dienā samazina krūts vēža risku par 18%, salīdzinot ar grupu, kas neapēda 1 ābolu dienā (pētījums tika veikts 11 gadus un tika sekots 14 000 dalībnieku). 

Ir pierādīts, ka samazināts folskābes līmenis rada paaugstinātu krūts vēža risku (pētīts 20 gadus 2000 pacienšu). Folskābes līmenis organismā samazinās, ja uzturā tiek uzņemts pārāk maz B grupas vitamīnu (maz augu valsts produktu, īpaši graudaugu), un vairākas zāles, tostarp kontraceptīvie līdzekļi, samazina folskābes līmeni  organismā. Krūts vēža risku samazina  vairākas augu valsts aktīvas vielas, piemēram, krustziežu dzimtā (brokoļos, kāpostos) esošais sulforafāns, linsēklu lignāns, beta karotīni un likopēns. Kombinācija “karotinoīdi plus omega 3 taukskābe DHS” samazina krūts vēža risku par 48%. 

Tā kā sievietēm ar krūts vēzi, salīdzinot ar kontroles grupu, atrod paaugstinātus oksidatīvā stresa marķierus, profilaksē liela loma ir antioksidantiem, tajā skaitā vitamīnam C, E, cinkam un selēnam pietiekamās devās. 

 

Sākoties novecošanās procesiem, ieteicams pievērst uzmanību omega 3 un omega 6 taukskābju proporcijai diētā, palielinot omega 3 taukskābju uzņemšanu ar zivīm, zivju eļļu, linsēklu eļļu. 

 

Veicot zināmas korekcijas ikdienas uzturā, pārejot no ogļhidrātiem bagātas (maize, cukurs) un piena-gaļas diētas uz vairāk veģetāru diētu un nodrošinot sevi ar ikdienā nepieciešamajām mikrouzturvielām (kuru galvenais avots ir augu valsts produkti), var panākt būtisku veselības uzlabošanos. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja organismā jau ir kādi hroniski iekaisīgi procesi vai vielmaiņas traucējumi, piemēram, paaugstināts cukura līmenis, tā sauktā “aknu aptaukošanās” vai artroze. Tomēr jāatceras, ka veselīga diēta šajā gadījumā ir terapeitisks pasākums un tādēļ, pirms veikt diētas korekcijas, nepieciešams konsultēties ar diētas jautājumos zinošu ārstu. 

 

Antra Briede

interniste, funkcionālās un ortomolekulārās medicīnas speciāliste. Klīnika Piramīda 3


Mūsu lapā uzzini: