Par detoksikāciju. Bez mītiem.
Par detoksikāciju
Par detoksikāciju vai aknu attīrīšanu runāt ir modes lieta. Tiek piedāvātas dažādas metodes un līdzekļi “organisma attīrīšanai”. Kā to saprast?
Viena no aknu pamatfunkcijām ir detoksikācija jeb potenciāli toksisku vielu atindēšana - gan tādu vielu, kas uzņemtas (apēstas, ieelpotas, uzsūkušās caur ādu), gan tādu, kas radušās organismā bioķīmisko procesu rezultātā, piemēram, zarnu mikrofloras radītie toksīni vai daļa hormonu (kortizols, androgēni, estrogēni).
Detoksikācija ir bioķīmisku reakciju ķēde ar mērķi taukos šķīstošās vielas pārvērst ūdenī šķīstošos savienojumos, kurus iespējams izvadīt no organisma ar urīnu vai žulti.
Ar ūdenī šķīstošām toksiskām vielām nav lielu problēmu - tās viegli tiek izvadītas ar urīnu un neaizkavējas organismā. Piemērs ir zināmais stāsts par to, ka ūdenī šķīstošos vitamīnus (B, C) nevar pārdozēt, jo tie tiek izvadīti ar urīnu.
Tātad vēlreiz uzsveru: runājot par aknu detoksikāciju, tiek domāts par taukos šķīstošu vielu izvadīšanu no organisma.
Zinām, ka viss, kas organismā notiek - šūnu augšana, audu veidošanās, brūču dzīšana, noārdīšanās, imūnās spējas, novecošanas procesi - ir atkarīgi no vielām, ko savā ķermenī “ielaižam”- ar uzturu, ieelpojot, caur ādu.
Vienkārši sakot, mēs ēdam un elpojam tāpēc, lai uzņemtu vielas, kas nepieciešamas dzīvības procesu nodrošināšanai. Ar uzturu tiek uzņemta virkne vielu, kas organisma uzbūves procesiem nav nepieciešamas un nav dabiski pazīstamas. Mūsdienu cilvēka uzturā šādu “svešo” vielu ir ļoti daudz. Nedabisko ķīmisko vielu “uzņemšana” notiek arī caur ādu (skatiet jebkura kosmētiskā līdzekļa sastāvu) vai ieelpotas, piemēram, lietojot sadzīves ķīmiju. Šīs vielas no organisma jāizvada tā, lai tās nodarītu vismazāko iespējamo ļaunumu.
Pirmais detoksikācijas noteikums: mazāk piegādāt to, kas organismam nav vajadzīgs.
- Organisma sistēmām jātiek galā ar visu, kas “piegādāts”.
Otrais detoksikācijas noteikums ir zarnu veselība.
- Ja zarnu gļotāda ir vesela un atindējamo vielu netiek uzņemt pārāk daudz, tad toksīni ar fēcēm tiek izvadīti, un tikai neliels daudzums toksīnu no zarnu lūmena tiek nogādāts aknās tālākai atindēšanai jeb detoksikācijai. Ja zarnu gļotāda ir bojāta, tā asinsritē izlaiž lielāku “svešo” vielu daudzumu un aknām būs lielāka atindēšanas slodze. Tātad, detoksikācijas procesos zarnu veselībai, tostarp veselīgai mikroflorai, ir nepārvērtējama nozīme.
I fāze
Asinsritē nonākušās vielas aknās iesaistās tā sauktajās aknu detoksikācijas I fāzes reakcijās, kad noteikti aknu enzīmi (CYP450 sistēma) no taukos šķīstošām vielām veido ūdenī šķīstošās vielas, kuras tālāk varētu novadīt uz nierēm.
Galvenā detoksikācijas problēma ir I fāzē nepieciešamo enzīmu ierobežotā pieejamība.
- Pirmkārt, enzīmu daudzums atkarīgs no iedzimtības. Mēs katrs piedzimstam ar zināmām īpatnībām, tostarp katrs ar savu aknu detoksikācijas spēju kapacitāti.
- Otrkārt, enzīmus (kas ir olbaltumvielas) nepārtraukti aknu šūnām jāražo, bet tam nepieciešamas izejvielas- pilnvērtīgs, proteīniem, vitamīniem un mikroelementiem bagāts uzturs. Treškārt, aknu detoksikācijas I fāzes reakciju rezultātā izdalās skābekļa brīvie radikāli radot oksidatīvo stresu. Jo vairāk toksīnu jāapstrādā, jo lielāks oksidatīvais stress. Tāpēc detoksikācijas procesos nozīme pietiekamam antioksidantu daudzumam ikdienas uzturā, piemēram, selēnam, vitamīnam E, beta karotīniem. Daudzi vitamīni darbojas kā enzīmu P-450 sistēmas kofaktori (B2, B3, Mg, Fe).
Ja toksīnu pārāk daudz vai enzīmu nepietiek, taukos šķīstošiem, nepilnīgi apstrādātajiem toksīniem ir tieksme piesaistīties taukaudiem. Tādēļ saka, ka toksīni uzkrājas taukaudos. Jāatceras, ka tauku molekulām bagāti ir ne tikai tauki uz vēdera, bet arī smadzenes un nervu šķiedru apvalki.
Taukos toksīni uzkrājas un tur var atrasties gadiem. Toksīni no taukaudiem var atbrīvoties pēc intensīvas fiziskas slodzes, stresa (adrenalīna ietekme uz taukaudiem) vai badošanās.
Lielam toksīnu daudzumam strauji nonākot cirkulācijā var rasties galvassāpes, atmiņas traucējumi, vēdersāpes, slikta dūša, nogurums, reiboņi, sirdsklauves.
Netieši par I fāzes aktivitāti liecina kafijas tests. Ja neliels kafijas daudzums vakarā neļauj iemigt, var domāt par I fāzes enzīmu nepietiekamību.
Pēc apstrādes P-450 sistēmā no taukos šķīstošajām vielām veidojas starpprodukti, kurus tālāk jāiesaista II fāzē, veidojot ūdenī šķīstošus, nekaitīgus savienojumus. Šis, iespējams, ir visa detoksikācijas procesa vājākais posms, jo, abiem detoksikācijas posmiem jābūt sabalansētiem. Vielas, kas rodas aknās pēc I fāzes, vēl nav “nekaitīgas”, tās nav iespējams izvadīt neveicot tālāko apstrādi II fāzē. Tām joprojām ir stipra tieksme uzkrāties taukos un, kas ir pat būtiskākais, metabolīti pēc pirmās fāzes var būt vēl toksiskāki par sākotnējiem savienojumiem. Tāpēc viss, kas saistās ar detoksikāciju, nedrīkst būt nekontrolēts un neapzināts. Detoksikācijas procesu stimulēšana var būt arī bīstama, ja tiek veicināta I fāze un vienlaikus dažādu faktoru dēļ ir II fāzes procesu mazspēja.
II fāze
II fāzi var iztēloties kā rūpnīcu ar 6 konveijera līnijām, kur katrā notiek molekulu pievienošana (to sauc par konjugāciju), iegūstot stabilas, transportējamas, ūdenī šķīstošas vielas. Viena viela var tikt novirzīta pa dažādiem konveijeriem, atkarībā no tā, kādi resursi ir vairāk pieejami jeb kurš konveijers darbojas aktīvāk.
Vislielākajā konveijerā tiek pievienots sērs. Uz šo konveijeri tiek novirzīti, piemēram, paracetamols, stresa hormoni, dzimumhormoni, zarnu baktēriju toksiskie produkti, vides toksīni, dezinfekcijas līdzekļi. Sēra avots šim ceļam ir sēru saturošās aminoskābes. Procesu kavē molibdēna trūkums, pretsāpju līdzekļi. 
Citā konveijerā tiek pievienota glikuronskābe. Pa šo ceļu tiek novirzīts, piemēram, aspirīns, benzoāti, retinoīdi, žultsskābes, bilirubīns. Arī mentols, vanilīns un alkohols. Pacientiem ar tā saukto Žilbēra sindromu ir iedzimtas nepilnības tieši šajā konveijerā. Ar uzturvielām varam veicināt šī konveijera darbību, uzturā lietojot dilles un ķimenes.
Aknās, plaušās, zarnās un nierēs ir vēl viens konveijers, kurā tiek pievienots glutations, tādējādi organisms var atbrīvoties no taukos šķīstošiem toksīniem, kas satur smagos metālus (dzīvsudrabu, svinu, kadmiju). Glutations iesaistās reakcijās arī ar citiem vides toksīniem- šķīdinātājiem, herbicīdiem, fungicīdiem, policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem. Lielas toksiskas slodzes vai liela oksidatīva stresa gadījumā (piemēram, hronisks iekaisums) šī konveijera rezerves var būt ierobežotas, jo glutations tiek tērēts daudzos citos procesos. Glutationa sintēzei organismā nepieciešamas aminoskābes glutamīnskābe, glicīns un cisteīns, arī C un E vitamīns un alfa-lipojskābe. Glutationa līmeni paaugstina sūkalu proteīns. Novecošana, smēķēšana, selēna, cinka un B2 vitamīna trūkums var radīt šī ceļa vājumu.
Glutationu ikdienas uzturā satur svaigi augļi, dārzeņi, vārīta zivs un gaļa, silimarīns (no mārdadžiem), krustziežu dzimtas augi (brokoļi), sīpoli, ķiploki. No uztura glutations labi absorbējas un gremošanas fermenti neietekmē tā uzsūkšanos.
II fāzes konveijerā, kurā tiek pievienotas noteiktas aminoskābes (glicīns, cisteīns, glutamīns, metionīns, taurīns, glutamīnskābe un asparagīnskābe, arī ornitīnskābe un arginīns), svarīgs ir pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā. Nepilnīgs aminoskābju konjugācijas ceļš atrasts hepatīta, alkohola izraisītas aknu patoloģijas, hroniska artrīta, pavājinātas vairogdziedzera darbības, grūtniecības toksikozes, dažu uztura nepanesību gadījumā.
Ceļu, kurā toksīniem pievieno metilgrupas, izmanto steroīdie hormoni, arī estrogēns. Šajās reakcijās nepieciešami vitamīni B12, folskābe un holīns, arī sērs un molibdēns. Metilgrupu transportam nepieciešams magnijs. Augsts homocisteīna līmenis, vitamīnu B12 vai folskābes nepietiekamība var liecināt par metilēšanās procesa defektiem. Metilēšanās traucējumu gadījumā var rasties metabolīti, kas paaugstina sāpju slieksni.
Tāpēc, gadījumos, kad ir paaugstināts jutīgums pret toksiskām vielām, nereti novēro arī vispārējas kaulu-muskuļu sāpes (fibromiaļģiju).
II fāzes efektivitātei kopumā svarīgs ir pietiekamam proteīnu daudzumam diētā, jo šīs fāzes izejvielas galvenokārt ir aminoskābes. Lai organisms iegūtu sev nepieciešamās aminoskābes, svarīga laba olbaltumvielu gremošana zarnās un olbaltumvielu sadalīšanās līdz aminoskābēm. To nodrošina aizkuņģa dziedzera fermenti, kurus, savukārt inducē pietiekama kuņģa skābe. Cilvēkiem, kas dzīvo pastāvīgi paaugstinātā stresā, kuņģa skābe izdalās nepietiekami. Tas var būt “sliktas detoksikācijas” pirmais solis.
Daudzas zāļu blaknes rodas ģenētiski noteiktu vai dzīves laikā iegūtu nepilnīgu detoksikācijas procesu dēļ. Ja konkrētu zāļu izvadei nepieciešamaisdetiksikācijas konveijers darbojas nepilnīgi, zāļu vielu metabolisms ir traucēts, zāļu izvade palēninās, to līmenis organismā paaugstinās un var rasties nevēlamas reakcijas. Tieši tāpēc mēs katrs esam tik individuāli, mums ir dažādas reakcijas uz zālēm, pārtiki, sadzīves ķīmiju. Lielā mērā individualitāti nosaka spējas organismam dabiski nepazīstamās vielas izvadīt.
Daži diētas ieteikumi.
Uzturvielas, kas stimulē gan I, gan II detoksikācijas fāzi ir krustziežu dzimtas augi (brokoļi, puķkāposti, kāposti, kalē). Tādēļ tie ir tik veselīgi! Tādi ir arī citrusaugļi, dilles, ķimenes, ķiploki un sīpoli, mārdadža aktīvā viela silimarīns.
Greipfrūts nomāc I fāzes aktivitāti. Tāpēc greipfrūta sulu neiesaka lietot kopā ar zālēm. Tomēr dažos gadījumos šis greipfrūtu efekts tiek izmantots kā pozitīvs.
Gadījumos, kad cilvēkam ir paaugstinātas jutības reakcijas pret ļoti daudzām vielām (literatūrā ir jēdziens: MCS-multipla ķīmiska sensitivitāte), kad
jebkurš jauns toksīns var izraisīt simptomu buķeti un praktiski nevar noteikt kādu vienu vielu, pret ko ir “alerģija”, varētu būt nepieciešamība nomākt I fāze ar I fāzi, lai stimulētu tikai II fāzi.
Pilnvērtīgs, proteīniem, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs vienmēr būs veselīgs, jo saturēs detoksikācijas II fāzei nepieciešamās izejvielas.
Detoksikācija ir nopietns, diezgan sarežģīts bioķīmisku reakciju kopums. Pirms ķerties pie “detoksikācijas”, jāsaprot, kādi procesi tiks stimulēti un vai organismam ir pietiekami resursi pilnīgai detoksikācijai.
Simptomi, kas liecina par aknu detoksikācijas traucējumiem:
- Svara pieaugums
- Aknu un žults ceļu darbības traucējumi
- Galvassāpes, migrēna
- Gremošanas traucējumi
- Alerģijas
- Imūnās sistēmas traucējumi, piem., alerģijas, astma
- Paaugstināts jutīgums pret uzturvielām (nepanesības)
- Aizcietējums
- Nogurums
- Ādas nieze, ādas kairinājums
- PMS un citi menstruālā cikla traucējumi
Antra Briede
interniste, funkcionālās un ortomolekulārās medicīnas speciāliste. Klīnika Piramīda 3
